20. gs. piecdesmitie gadi pagāja Škoda Felicia zīmē, pēc kuras pieprasījums krietni pārsniedza ražošanas jaudu. Sešdesmito gadu sākumā rūpnīcā tika veikta plaša modernizācija, un 1964. gadā ražošanas līnijā tapa jaunā Škoda 1000 MB.
Škoda modernizēja 440, 445 un 450 modeļu sēriju. Modeļi tika pie jauniem nosaukumiem – Octavia, Octavia Super un Felicia.
Izmantojot Čehoslovākijas 1922. gada patentu, Škoda savam jaunākajam modelim uzbūvēja alumīnija spiedienliešanas līniju. Tā rezultātā uzņēmuma rīcībā tobrīd bija modernākā lietuve Eiropā. Škoda 1000 spēka agregāts bija pirmais sērijveida dzinējs, kura ražošanā izmantota alumīnija spiedienliešana. Dzinējs tika ražots gandrīz 40 gadus, vairākkārt modernizējot to. Tirgū tika laista viena no tā laika labākajām 1,0 l automašīnām – Škoda 1000 MB ar dzinēju virs aizmugurējās ass. Popular modeļa pēctecis piedāvāja ideālu cenas, lietderīguma un ekspluatācijas izmaksu apvienojumu.
Škoda apvidus automašīnas, piemēram, Trekka un Skopak, ražoja Jaunzēlandē, Pakistānā un Turcijā. Detaļas tika piegādātas no Mlada Boleslavas, bet montāžu veica importētājs uz vietas ar Škoda tehniķu palīdzību.