ŠKODA AUTO VĒSTURE

10. ledna 2021
1895. gada decembrī Vaclavs Laurins un Vaclavs Klements nodibināja uzņēmumu, kas pārtapa par panākumiem bagātu, globālu ražotāju ŠKODA AUTO.

Dibinātāji

Šī gada decembrī ŠKODA AUTO atskatījās uz savu 125 gadu ilgo vēsturi. Tas padara Čehijas uzņēmumu par vienu no senākajiem automašīnu ražotājiem pasaulē, kas darbojas vēl šobrīd. Starptautisko panākumu ceļš aizsākās īsi pirms 1895. gada Ziemassvētkiem, kad Vaclavs Laurins un Vaclavs Klements nodibināja velosipēdu remonta un ražošanas darbnīcu Mlada Boļeslavā. Vēlāk viņi sāka ražot arī motociklus un automašīnas, kuri sākot ar 1925. gadu tiek ražoti zem ŠKODA zīmola.

Pirmie soļi

Tieši pirms 125 gadiem - īsi pirms 1895. gada Ziemassvētkiem - mehāniķis Vaclavs Laurins un grāmatu pārdevējs Vaclavs Klements ielika mūsdienu ŠKODA AUTO pamatakmeni. Abus uzņēmuma dibinātājus vienoja kaislība pret riteņbraukšanu. Viņi vēlējās piedāvāt saviem klientiem divriteņus, kas ir izgatavoti no vislabākajiem pieejamajiem materiāliem, vienlaikus saglabājot pieejamu cenu. Nelielajā darbnīcā, kurā ražoja divriteņus gan ar kāju, gan roku piedziņu, tika nodarbināti trīs darbinieki. Pēc viena gada jau kopumā 21 darbinieks ražoja piecus dažādus divriteņu modeļus ar zīmolu SLAVIA. Drīz vien modeļu klāsts tika paplašināts ar bērnu, sieviešu un tandēma velosipēdiem - ar ķēdes vai vārpstas piedziņu, kā arī ar tricikliem preču un cilvēku pārvadāšanai.

Veiksmīgie divriteņu modeļi

Uzņēmuma tēvi Laurins un Klements izmantoja lielo pieprasījumu pēc individuālās mobilitātes savā labā un turpināja attīstīt modeļu portfeli: 1899. gada 18. novembrī viņi prezentēja plašākai sabiedrībai savus pirmos divus L&K motociklus - SLAVIA A un B. Lai motocikli būtu vieglāk vadāmi un stabilāki, dzinējs tika uzstādīts rāmja apakšdaļā. Šāds risinājums vēlāk kļuva par starptautiski atzītu standartu, bet šobrīd tas tiek uzskatīts par lielu ar pārsteidzošu intuīciju apveltītā inženiera Vaclava Laurina sasniegumu.

Kompānijas straujā izaugsme bija iespējama, pateicoties talantīgā uzņēmēja Vaclava Klementa vīzijai. Viņš guva panākumus lielos iepirkumos gan vietējā tirgū, gan citās industriālās valstīs, kā Vācija un Lielbritānija. Motorizēto divu riteņu spēkratu no Mlada Boļeslavas izcilās īpašības apliecināja arī apbalvojumi izaicinājumu pilnās sacīkstēs. Debitējot motoru sportā 1901. gada sacīkstēs Parīze - Berlīne, Narciss Podsedničeks finišēja pirmais ar milzīgu 1,196 kilometru atrāvienu, kas padarīja kompāniju leģendāru. Motociklu ēras augstākais punkts bija L&K CCR uzvara neoficiālajā pasaules motociklu čempionātā Durdānā netālu no Parīzes 1905. gada 25. jūnijā.

Pirmās automašīnas un ceļš uz vienu no vadošajiem sava laika ražotājiem

1905. gada beigās uzņēmums no Mlada Boļeslavas prezentēja savu pirmo automašīnu: Laurin & Klement Voiturette A. Vieglais un manevrētspējīgais Bohēmijas dizains tika apvienots ar viena litra divu cilindru dzinēju, kas ļāva automašīnai sasniegt 40 km/h. Mazāk nekā gada laikā pēc ienākšanas automašīnu ražošanas biznesā produktu klāstā jau bija daudz dažādu modeļu ar divu un četru cilindru spēka agregātiem. L&K prestižs auga, kad 1907. gadā kompānija kļuva par pirmās automašīnas ar astoņu cilindru motoru ražotāju Eiropā: Type FF. Uzņēmums turpināja gūt komerciālus panākumu un uzvaras motoru sportā. L&K kļuva par lielāko automašīnu ražotāju Austroungārijā, eksportējot uz vairākiem desmitiem tirgu visos tolaik cilvēku apdzīvotajos kontinentos vēl pirms Pirmā pasaules kara.

Leģendārie nākamās ŠKODA panākumu paaudzes modeļi

Trīs desmitgades pēc kompānijas dibināšanas Laurin & Klement 1925. gadā tika apvienots ar spēcīgu stratēģisko partneri: Pilzenē balstīto inženiertehnisko risinājumu grupu Škoda. Šī abpusēji izdevīgā apvienošana kļuva par pamatu kompānijas turpmākajiem panākumiem. No tā brīža spārnotā bulta zīmola emblēmā kļuva par ātruma un progresa simbolu. Drīz vien ŠKODA AUTO pārveidoja Mlada Boļeslavas darbnīcu par efektīvu ražošanas līniju. Tiek uzskatīts, ka par pavērsienu kļuva jaunās automašīnu paaudzes atklāšana: veiksmīgie POPULAR, RAPID, FAVORIT un SUPERB modeļi sākot ar 1936. gadu padarīja ŠKODA par vadošo automašīnu ražotāju vietējā tirgū - saglabājot šo pozīciju līdz mūsdienām. Ap to laiku Mlada Boļeslavas zīmola automašīnu izturību un uzticamību demonstrēja arī izaicinoši gari pārbraucieni apkārt Eiropai, Āzijai, Amerikai un Āfrikai.

Pēc Otrā pasaules kara kompāniju nacionalizēja, bet ŠKODA saglabāja savas lepnās ražošanas tradīcijas, neskatoties uz sarežģītajiem plānveida ekonomikas apstākļiem. Ražošanas kapacitāte tika paplašināta ar ražotnēm Kvasinos un Vrchlabi, un kompānija turpināja neatkarīgi izstrādāt jaunus modeļus. Tagad leģendārā pirmā OCTAVIA, kas tika atklāta 1959. gadā, un atjautīgais kabriolets FELICIA bija savas ēras progresīvākie modeļi. Jaunās rūpnīcas atklāšana Mlada Boļeslavā 1964. gada martā ievērojami palielināja ikgadējo ražošanas apjomu. Tajā pašā gadā sākās ŠKODA 1000 MB sedana ar aizmugurē uzstādītu dzinēju ražošana, kas drīzumā tika atzīts par vienu no advancētākajiem modeļiem ar viena litra dzinēju pasaulē. Tika izstrādāts vēl kāds ikonisks modelis, sporta kupeja ŠKODA 110 R. Tā atvasinājums ŠKODA 130 RS kļuva par vienu no veiksmīgākajiem modeļiem autosportā un rallijā savā kategorijā sākot ar 1975. gadu, pat iegūstot apzīmējumu “Austrumu Porsche”.

Jauns sākums zem Volkswagen Group lietussarga

Lielo globālās politikas pārmaiņu 1989. gadu kompānija uzsāka ar svarīgu pieteikumu, kas palielināja zīmola konkurētspēju: 1987. gadā atklāto ŠKODA FAVORIT. Itāļu stilā veidotajam hečbekam bija priekšpusē šķērsvirzienā uzstādīts dzinēju un priekšpiedziņa. Šī modernā automašīna pārliecināja Eiropas lielāko autoražotāju Volkswagen Group iegādāties ŠKODA AUTO. 1991. gada 16. aprīlī ŠKODA kļuva par ceturto zīmolu, kas pievienojas Volkswagen Group. Līdzīgi kā 1925. gadā, arī šoreiz liela, spēcīga stratēģiskā partnera iesaiste ļāva turpināt Čehijas kompānijas dinamisko attīstību. Pateicoties sadarbībai ar globālo Vācijas uzņēmumu grupu, tika uzlabota ŠKODA kvalitāte, un uzņēmuma klāstā parādījās augstākas klases modeļi, kas ilgtermiņā ļāva iekarot vēl kādu pievilcīgu tirgus segmentu, SUV.

2019. gadā zīmols ienāca elektromobilitātes laikmetā ar pie elektrotīkla pieslēdzamu hibrīda modeli SUPERB iV un pilnībā elektrisku CITIGOe iV. 2020. gadā savu pirmizrādi piedzīvoja ŠKODA pirmais modelis ENYAQ iV, kas balstīts uz Volkswagen Group MEB platformas, iezīmējot nākamo pavērsiena punktu zīmola vēsturē. ENYAQ iV ir desmitā modeļu sērija zīmola klāstā. Papildu trīs rūpnīcām Čehijā ŠKODA AUTO izvieto ražošanu arī Ķīnā, Krievijā, Indijā, Slovākijā un Ukrainā, kā arī zīmola automašīnas tiek pārdotas vairāk nekā 100 tirgos visā pasaulē. ŠKODA arī pārvalda Volkswagen Group darbību un zīmolus Krievijā, Indijā un Ziemeļāfrikas reģionā. 2025. gada stratēģijas ietvaros ŠKODA AUTO aktīvi pārveido savu zīmolu, lai no autoražotāja kļūtu par “Simply Clever” mobilitātes risinājumu kompāniju. Tādējādi uzņēmums apņēmīgi turpina attīstīties uz vizionāru Laurina un Klementa pirms 125 gadiem aizsāktā ceļa.

Jaunākās Ziņas